Neskatoties uz pasakaini zvaigžņotajām debesīm, mēs jau kādu laiku tajās vairs nelūkojamies. Mums vienkārši pietrūkst spēka piespiest sevi pacelt galvu un pavērst skatienu debesjumā. Mūsu zābaku purngali paši bija pārvērtušies par divām lielām, no mums nepārtraukti mūkošām, zaļām polārzvaigznēm. Un zābaku fonā esošais grants ceļš ar saviem gaiši bālajiem oļiem līdzinājās bezgalīgam zvaigznājam, kuru kā tādu Holandes sieru ik pa laikam sacaurumo lielāki un mazāki „melnie caurumi” uz ceļa esošo bedru izskatā.

Nedaudz iesmilkstoties un izspolējot autiņa riepām uz mitrā Ādažu asfalta tiek atstātas knapi saskatāmas svītras. „Man jaunas vasarenes, nevēlos nodeldēt” uzreiz aiz šī „pārgalvīgā” manevra, greizi lūrot blakussēdētāja virzienā un nekaunīgi smīkņājot, taisnojās mans ne-mana Opeļa īpašnieks - šoferītis, brālis un gaidāmo foreļmaču tiesnesis Patriks. Šis jauneklis jau bija ar tiesneša pieredzi. Tā tika iegūta iepriekšējā gada sacensībās un tamdēļ, ilgi nedomājot, viņš piekrita izpalīdzēt savam mīļajam, foršajam, gudrajam, smukajam, asprātīgajam, stiprajam un erudītajam ģēnijbrālim arī šajos mačos.

Raksta autore - Dana Ģēģere

Alūksnē - pirmās un pēdējās salnas, bargākās ziemas, īsākās vasaras. Kad citur jau ceriņi plaukst, Alūksnes pakalni ievu reibumā trako. Kad citur jau jasmīni zied, Alūksnē zilas putas uzsituši ceriņu viļņi ap mājām. Pazaudēto pavasari brauc satikt Alūksnes pusē, jo pirmās vizbulītes te uzplaukst pāris nedēļas vēlāk kā citur, bet bērzi nodzeltē jau tad, kad atpūtnieki jūrmalā vēl meklē vēsumu paēnā. Vēstures dokumentos Alūksne vārds pieminēts jau aptuveni 1284.gadā Pleskavas hronikās. 1920.gadā, kad iedzīvotāju skaits sasniedzis 2000, Alūksnei tika piešķirtas pilsētas tiesības. Alūksnes vārds saistīts ar izcilo tulkotāju un pedagogu, vācu mācītāju Ernestu Gliku (1652-1705), kurš ne tikai iztulkoja latviešu valodā Veco un Jauno derību, bet arī nodibināja pirmās skolas zemnieku bērniem Vidzemē.

Willow_komanda2012. gada foreļmači nu ir jau aiz muguras un, neskatoties uz dažādām baumām par iespējamo sacensību atlikšanu uz vēlākiem datumiem, manuprāt, viss notika pa pirmo un tieši tā, kā tam arī vajadzēja notikt. Tātad. Līgovakars ir jau garām, foreļčempis arī ir garām un Britnija Spīrsa arī ir totāli „garām”. Vārdu sakot, viss jau ir aizvadīts, noticis un pagājis, taču es pieņemu, ka, neskatoties uz to, daudzi makšķernieki jau funktierē par nākamā gada sacensībām, jo – kas gan var būt labāks par saldu revanšu saviem pretiniekiem, komandas biedriem un pašam sev? Tieši tā! Arī pašam sev, jo uzskatu, ka visi taču ir pelnījuši vēl vienu iespēju sevi pierādīt! Pat Britnija! :)

Me„Kur es šobrīd atrodos? Nez, tagad uz turieni man doties vai labāk nē? Vispār iešu otrā virzienā. Varbūt tomēr doties atpakaļ pie upes? Bet kurā virzienā tā upe ir meklējama, kurā aizaugušais, kartē redzamais meža ceļš!? Un galu galā - kamdēļ es, mārrutks tāds, bez kompasa te iekšā dzinos!?”

MajasTilts pie „Lejnieku” mājām nebija vienīgā atzīme copes maršruta noslēgumam. Mums kā papildus drošinātājs tam, ka šo tiltu mēs nu nekādīgi garām nepalaidīsim, kalpoja vēl arī paredzamās Nedienes upītes ietecēšana Amatā. Sasniedzot šo strautu, mums plānos bija kļūt vēl īpaši uzmanīgākiem, jo aiz šīs vietas pēc teorētiski neliela posmiņa vajadzētu pamanīt arī pašu tiltu. Pēc tam jau tik prom uz vecajām Rīgas – Gulbenes sliedēm. Bet tālāk jau telts, ilgi gaidītās vakariņas un salds miedziņš.

Raksta autors - Mārtiņš Beinarovičs (Dzhams) Nostāsts pārpublicēts no portāla copeslietas.lv

Agrā šī gada pavasarī, kad vēl sniega deva bij pilni pagalmi, uzdūros interesantam sludinājumam, kas būtībā bija biļete uz manu sapni! Pēc nelielas sarunas ar "sludinātāju" - Māri Klauzi, sapratu, ka nevar laist garām šo iespēju! Ilgi gaidītajam "1.maijam" pievienojās vēl viens ļoti gaidīts pasākums - "Ekpedīcija pa Kungsleden", kurš aizsākās 25.06. un beidzās 6.07.

Tagad, kad tas viss ir aiz muguras un eiforija ir nedaudz norimusi, nolēmu padalīties iespaidos par šo sapni, ko piepildīju kopā vēl ar 5iem domu biedriem!

Attēlu un raksta autors - Jānis (Janciigais).

ziemas_cope_-_Copy

Mēnešus divus, zemapziņā noteikti visus trīs, tika vērots termometra stabiņš, dienā vismaz reizes divas pārbaudītas dažnedažādākās interneta lapas, kur vien varēja iegūt kādu informāciju par tuvāko dienu laika prognozēm un protams, arī gaidāmo tendenci. Katru rītu dodoties ārā no mājas pelnīt dienišķo maizīti un ieraugot apledojušus auto stiklus, garastāvoklis atšķirībā no pārējiem auto īpašniekiem, tikai uzlabojās, radās cerība, ka nu jau tūlīt, tūlīt būs... Tā pagāja pirmais ziemas mēnesis un radās sajūta, ka ziema tikai ņirgājas par mani. Ar skepsi tika vērotas turpmākās laika prognozes, kas solīja salu un dienu pirms solīta, protams, sinoptiķi nemelo, tie tikai kļūdās. Makšķerēšanas bodītēs tika vērotas dažnedažādākās un modīgākās mormiškas, taču bija sajūta, ka staigā kā pa vēstures muzeju. Īsu brīdi satrauca ziņas, ka vīri Alūksnes un Latgales mazajos ezereļos jau nosmeļot pirmo ziemas krējumu, taču līdz nogalei jau atnākušais siltuma vilnis visu bija izpostījis...

Saule jau palēnām sāka nolaisties aiz koku zariem, un tveicīgā diena nemanot pārauga siltā, patīkamā un baudāmā pievakarē. Visu šo laiku mēs makšķerējām ar mainīgiem rezultātiem. Vienā brīdī no kāda atvara varēja izvilkt pat vairākas zivis, savukārt, jau citā bija totāls klusums, kas reizēm mēdza ievilkties pat pārsimts metru garumā. Par upi mēs bijām noslājuši jau krietnu gabalu un tā vien likās, ka drīz mēs sasniegsim arī mūsu copes maršruta galamērķi, tiltu pie Lejnieku mājām. Bet - vai tā arī bija!?

Šādas zivtiņas man gadījās bieži noķert.

Gribēju, vispār nē, ko ta es, nav ko blamēties, a moška tomēr, es tak neko, man nemaz nav, tur būs meistari, reāli izgāzīšos, baigi dārgi utt. Tā es varētu ilgi un dikti turpināt uzskaitīt savas domas, kuras toreiz mani padarīja vai traku izdzirdot, ka tiek rīkots pirmais Latvijas čempionāts foreļu spiningošanā no krasta. Tagad, protams, tas viss ir jau aiz muguras, taču es joprojām nevaru nomierināties par mačos iegūtajām emocijām. Šo rakstu es veidoju kā savu redzējumu uz visu tur notiekošo un, protams, arī cerībā, ka to izlasīs vēl kāds foreļotājs. Kāpēc? Tāpēc, ka lēnītēm tuvojas jau nākamie mači! Uhh...aiziet!

willowlv Pilnīgi zosāda metas uz upi skatoties. :) https://t.co/jqNbCZrg2u
willowlv Šovakar noķēru uz to, ko vakar saķēru. :) https://t.co/9Ej0me4SgE

This Browser is not good enough to show HTML5 canvas. Switch to a better browser (Chrome, Firefox, IE9, Safari etc) to view the contect of this module properly

Aptauja

Strauta foreļu un alatu ķeršana ar mikrodžigu (džigu):

LM

Biedrība MĒS-ZIVĪM

170058
Šodien
Vakar
Šajā mēnesī
Kopā
24
138
3675
170058