Attēlu un raksta autors - Jānis (Janciigais).

Labdien, lasītāj!

Mēģināšu šeit aprakstīt savas izjūtas un piedzīvojumus copes priekos... Uzreiz atzīšos, ka nekad neesmu mēģinājis literāri un skaisti aprakstīt copes atskaites, tāpēc pirmie kucēni gan jau jāslīcina  :) Lielākoties pats visbiežāk spiningoju un mušoju, bet reizēm ļoti patīk arī pasēdēt ar gruntsmakšķeri uz visu, ko kurā laikā vien var noķert - brekši, vēdzeles, zandarti, asari utt... Nu tad par pašu copi...

Ceturdien, "pavisam netīši", tiek pamanīts internetā palīgā sauciens aizpildīt vietas auto braucienam uz butēm un uzreiz prātā iešaujas doma, jālaiž! Pēc pāris minūtēm gan nāk atklāsme, nu kāds tad es braucējs, pats Rīgā, kāti, štrumi un citi sīkumi laukos, nu tas taču nav iespējams... Taču idejas iniciators par braukšanu neatlaidīgi spēlē uz jūtām par super biezām butēm un skaistiem lomiem, ka mans stingrais raksturs tomēr neiztur un tiek dots Jā vārds braucienam. Ātri viss tiek saskaņots ar sieviņu un citām radniecības pakāpēm, un prātā jau šalc viļņi un tiek kārtotas makšķeres... Tiek izlemts, ka šodien sevi vairāk nespīdzināšu un copes domām nodošos rīt.

Piektdienas rīts, pamostos nevis ar domu, ka jātaisās uz darbu, bet jau ar domu, ka šonakt butēs... Plāniņš sekojošs, izbraucam no Raganas ap 23:00, ierodamies pie jūras, tad kad ierodamies copējam līdz sestdienas 17:00-18:00, kāda nu būs tā situācija. Bet, ak jā, darbs taču... Sēžu darbā, bet prāts jau atrodas pavisam citur... Domās tiek kārtoti kāti, auklas jau taču ar vēl jānomaina, jo pirmā reize šogad uz butēm, sistēmām un sviniem jābūt visur līdz staipītajā kastē, ziemas kombītis vēl bēniņos, tas ar vēl jānostiepj... Tad nāk kārtējā atklāsme, ka šodien taču vēl studijas, tur vēl kontroldabrs sazīmēt mantojumu ar visiem legātiem, testamentiem, neatraidāmajiem mantiniekiem un visiem pārējiem jaukumiem, kas nu vien var būt... Nieres nodod ziņu, sākas sportisks stresiņš, vai paspēšu visu sakrāmēt, vēl taču no Rīgas uz Raganu ar jātiek... Tāāāā, zvans sieviņai, Dārgā, lūdzu, nopērc man kaut ko uzkožamu, jo pats netieku pakaļ... Atceros, ka ruma cepumi stāv ledusskapī, tā vismaz par to vairs nav jādomā...

Nu tad tā, no skolas veiksmīgi tieku ātrāk vaļā, iegūta vērtīga stunda mantu krāmēšanai, štrumu sagatavošainai līdz braukšanai un pārējam... Ātra ieskriešana dzīvoklī, pārraut pastalas, paķert paiku un cepumus, pāri palikušo kanalizācijas trubu no remonta un vēl šādi tādi sīkumi, kas nepieciešami komplektācijai... Pēc 15 min jau sākas skrējiens uz Raganu, domās maldos jau pa savu noliktavu, tiek sazvanīts šoferīts, ka paliek viss kā plānots... Pēc 40min jau esmu savā lauku mājā, ieraugot virtuvi paveras patīkams skats, tik mīļā māmuļa jau sataisījusi tēju un kafiju termosos... Tiek vākti kopā kāti, spoles, paika, apģērbs, lukturīši u.c. tik ļoti nepieciešamie sīkumi... Pārtīta svaiga aukla, jo iepriekšējā jau būs sevi nokalpojusi, lai arī tik 3 reizes bijusi jūrā, bet tomēr 2 gadi veca un slodze ar jātur pamatīga...

23:00, šoferīts ierodas laikā kā Šveices laikrādis, ātra sapazīšanās, mantu pārkrāmēšana, pēdējā pārbaude vai viss ir un dodamies ceļā, priekšā ap 250km... Pirmo reizi tik ātri un mobili sakrāmējos, pat otrreiz nepārbaudīju vai viss ir mājās, bet nojauta teica ka ir un ja ko aizmirsu, tas nav nepieciešams, mazāk vien būs jāstiepj... Pa ceļam Rīgā savācam pēdējo kompānijas biedru un nu nākamā pietura jau smilšainas krasts... Tiek izdzerts viens kokteilītis garastāvokļa uzlabošanai un arī pasnaust vajadzētu, jo aiz muguras gara diena, bet miedziņš jau ar nenāk, kad vajadzētu... Lai nu kā, pēdējās 20 min sanāk pasnaust un tas bija tieši tik, cik vajadzīgs...

O, esam jau klāt! Ar izsaucienu pamostos, izberzēju acis un vēroju kādu mazo jūras ciematiņu. Esam noparkojušies, notiek modes skate, visi pārģērbjas, pats ar ielienu savā peldošajā ziemas kombītī, jūtu, būs silti un patīkami pie jūras... Sapaunojamies, 150m pa taciņu un iznākam jūras krastā... Bļoda, pēc 20m ūdenī ir izlīdis sēklis ārā... Paejam vēl kādus 100m pa labi un secinam, te viss ir OK un pēcpuse ar saka, te būs īstā vieta! Ātri tiek sariktētas makšķeres, aizskriets līdz kompanjonam pēc ēsmas, kas mūsu gadījumā bija garneles un reņģes. Tiek saspraustas ēsmas, samestas makšķeres, aizkūpināta miera pīpe un sākas skaistais gaidīšanas moments... Nepaiet ne 5 minūtes un vienai makšķerei notrīc spice... Cope, tik ļoti gaidītā cope, butes nododošā cope. Ātri lecu kājās, pāris sekundēs esmu pie kāta un velku ārā... Ir, jūtu, būs laba bute... Pēc metru 60 izvilkšanas skatos, kas tad mums te ir...


Dupletiņš, pirmā cope un jau dupletiņš, sirds kā negudra lēkā un nojauta saka: "Šodien būs!". Tā tiek kārtīgi sportots no 3:30 - 7:00... Cope nepārtraukta ar vienu 30min pauzīti, tiek nelielās devās degustēts cepums un baudīta jūras cope. Bute atnākusi gandrīz pie pašām kājām, jāmet vien 20m uzreiz aiz pirmā sēkļa... Izmērs dažāds, bet bute reti bieza un tas ļoti priecē... Ehh, kā man garšo šis, tik ļoti dīvainais radījums  ;)  Ar gaismu jau tiek secināts, ka norma ir saķerta, cope arī ar gaismu paliek vājāka un klāt ir arī miedziņš... Turpat jūras krastā iesnaužos uz kādu stundiņu... Pamostos, iedzeru kafiju, uzkožu pīrādziņus, priecājos, cik skaisti sākusies nedēļas nogale  :) Reta copīte ir līdz pusdienlaikam, tad varētu teikt, cope vispār pazūd un atkal iesnaustos satuntulējies kombinezonā uz kādu stundiņu... Tā tiek pavadīta diena, vēlāk pienāk šoferītis un nepārāk garā sarunā tiek secināts, ka man būs tas gods vest brigādi mājās, jo citiem cepums ir bijis stipri vairāk, vai arī kāre pēc tā dikti lielāka. Iebildumu man nav un tā pat tiek nosēdēts līdz vakaram... Cik skaista ir mūsu daba...


Tā nu ir pienācis vakars, tiek satītas makšķeres, citi vēl tik ierodas, bet mēs jau dodamies mājās. Butes ir daudz, laikam mana labākā reize jūrā no 4 kopumā, ko vien esmu bijis... Kaut kas tomēr tajā jūrā ir, ne pa velti uz kurzemi dodas makšķernieki pat no ziemeļvidzemes... Ar savu rezultātu esmu apmierināts bez gala, smaids ar no sejas nenozūd. Skaisti pavadīts laiks, mutē jau jūtu kūpinātu un sviestā ceptu bušu garšu. Kā jau kārtīgs šoferis, izvadāju visus pa mājām, ceļš paskrien ātri un auto saimnieks jau ar gatavs patstāvīgi tikt uz savām mājām. Mājās jau iebraucot pagalmā sagaida mani suņi asti luncinādami, tiek izkrāmētas mantas, izstāstīts tik prieka pilnais un emocionālais stāsts par šo copi, iztīrītas butes... Tā nu viena copes reize man ir beigusies un jau prātā nāk tik ļoti nepacietīgā nākamās reizes gaidīšana.

Svētdienas rīts sākas ar gastronomiskām izvirtībām, man garšoja ļoti, neatkarīgais eksperts lai paliek šīs lapas īpašnieks, Vītola kungs.


Ja nu kāds nolemj doties pirmo reizi butēs, tad ieteiktu padomāt par laicīgi sasietām vai nopirktām sistēmām, kārtīgiem sviniem, stingriem kātiem un spēcīgām spolēm ar tādu pašu auklu. Noteikti arī vajadzēs kanalizācijas trubas vismaz 50cm garumā, kur turēsiet savus kātus jūras krastā, lukturīti ar svaigām baterijām, kādu tūrisma krēslu, kur atpūtināt savu pakaļgalu un protams, labu garastāvokli.

 

Lai izdodas,

Janciigais  :)

1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 Rating 0.00 (0 Votes)

 

Komentāri   

 
-1 #4 Janciigais 2013-10-07 19:48
Tas ir tikai procesa sākums :lol:
Citēt
 
 
0 #3 Jeshka 2013-10-07 19:47
Izskatās garšīgi! Ņam ņam! :lol:
Citēt
 
 
0 #2 Janciigais 2013-10-07 19:46
Nav par ko ;-)
Citēt
 
 
0 #1 Willow 2013-10-07 19:46
Vītola kungs saka, ka butes bija dikti gardas.... :-) Paldies, ka pataupīji un mani pacienāji.. ;-)
Citēt
 
willowlv Pilnīgi zosāda metas uz upi skatoties. :) https://t.co/jqNbCZrg2u
willowlv Šovakar noķēru uz to, ko vakar saķēru. :) https://t.co/9Ej0me4SgE

This Browser is not good enough to show HTML5 canvas. Switch to a better browser (Chrome, Firefox, IE9, Safari etc) to view the contect of this module properly

Aptauja

Strauta foreļu un alatu ķeršana ar mikrodžigu (džigu):

LM

Biedrība MĒS-ZIVĪM

170058
Šodien
Vakar
Šajā mēnesī
Kopā
24
138
3675
170058